ESIET SVEICINĀTI DZEJNIECES MARGARITAS MĀJASLAPĀ! 

IEVADS

Es piedzimu 1990. gada 30. septembrī Ērgļos. Uzreiz pēc dzimšanas sākās mūsu ģimenes pārbaudījumi. Man konstatēja veselības problēmas. Es nespēju staigāt un koordinēt roku un ķermeņa kustības, tādēļ esmu pilnībā atkarīga no līdzcilvēkiem. Arī runa ir nopietni traucēta. Es neskaidri runāju, kādreiz nevaru izteikt vārdus.

Neraugoties uz šīm grūtībām esmu pielāgojusies dzīvei un cenšos izbaudīt to. Ļoti palīdz mūsdienu tehnoloģijas un internets. Tās sniedz iespējas, kas nebūtu iedomājamas bez šiem izgudrojumiem.

Savu pirmo dzejoli sacerēju aptuveni astoņu gadu vecumā. Tā kā nespēju rakstīt ar pildspalvu, es to ilgi glabāju savā galvā, tad nolēmu dzejoli nodiktēt vecmammai. Viņa to pierakstīja uz papīra. Kad parādījās modernās ierīces, tad sāku pati pierakstīt savus dzejoļus. Sākumā izmantoju mobilo telefonu, taustiņus spiedu ar degunu un zodu. Tas bija grūti, bet vismaz pati varēju izpausties. Tagad rakstīt ir kļuvis daudz vieglāk, jo lietoju planšeti.

Nemanot pagāja mana bērnība un atnāca jaunība. Arī pirmās nopietnās simpātijas pret pretējo dzimumu bija klāt. Iemīlējos kādā tolaik Eiropas mērogā populārā mūziķī. Viņš man tā patika, ka sāku rakstīt viņam veltītus dzejoļus. Tagad lasot tos, nāk smiekli, bet tajā laikā ļoti pārdzīvoju, ka nevaru viņu satikt.

Par savu iedvesmotāju es uzskatu nevis Mūzu, bet Pegazu, jo tas ir zirgs ar spārniem. Tā kā man ļoti patīk dzīvnieki, tad, manuprāt, tas ir piemērotāks nosaukums iedvesmas apzīmēšanai. Grieķu mitoloģijā Pegazs ir Poseidona un Medūzas dēls, kurš nāca pasaulē, kad Persejs nocirta Medūzai galvu. Viņš ar savu pakavu izsita avotu, kura ūdens dod iedvesmu dzejniekiem. 

Es arī smeļos šī brīnumainā ūdens spēku un ļauju dvēselei runāt. Bet varbūt tas ir pats Pegazs, kurš atlido pie manis un čukst ausī vārdus. Kad uz debesu valstību pārcēlās mūziķis, komponists un dzejnieks Mārtiņš Freimanis, Pegazs atlidoja un sacīja Mārtiņam veltītus vārdus.                                                                                                                     Viņa pēkšņā nāve man lika saprast dzīves trauslumu.                                               Pegazs man saka, kas jāraksta. Viņa teksti ir par dažādām tēmām: dzīve, vērtības, mīlestība, nāve. Jā, arī nāve! Tā neprasīs, vai tu gribi dzīvot uz zemes vai debesu valstībā. Viņa atnāks un tevi paņems. Neatkarīgi no vecuma, statusa sabiedrībā un rocības. Tu šīs dzīves laikā drīksti darīt visu, ko vien vēlies, bet atceries, ka jebkurā mirklī vari aiziet no šīs pasaules. Mēs visi reiz nonāksim debesīs, pilnīgi visi.

Arī dziesmu tekstus reizēm saceru. Tad kopā ar mūzikas terapeiti sakomponējam tiem melodijas. 

Dzeja man palīdz dzīvot. Es tajā izsaku visas savas domas, jūtas un emocijas. Tā atbrīvo manu dvēseli un sniedz prieku. Domu un fantāzijas pasaule ļauj patverties no dzīves skaudruma.

Kā lielai daļai radošu personību, arī man ir pseidonīms - Margarita. Bērnībā man ļoti patika grāmatas un kalendāri ar rakstnieces un ilustratores Margaritas Stārastes zīmējumiem, tādēļ pieņēmu viņas vārdu par savu pseidonīmu.

Gribu dalīties ar savu dzeju, lai pārējie cilvēki varētu baudīt manus literāros darbus. Vēlos pabarot cilvēku dvēseles ar kaut ko dabisku un tīru. Bieži vien ikdienas steigā mēs uzņemam nepilnvērtīgu uzturu, bet vēl sliktāk ir ar dvēseles un gara barošanu. Daži cilvēki to vispār nebaro. Mūsu dvēseles ir izsalkušas pēc tīras un nesamākslotas pārtikas. Tāpēc es laidu klajā grāmatu "Domu un sapņu lidojums".

Lasiet un barojiet savu dvēseli!

Ceru, ka jums patiks mana daiļrade!

Margarita, jeb īstajā vārdā Ieva Ivkina ir sieviete ratiņkrēslā, kura sacer literārus darbus un tos pieraksta savā planšetdatorā ar deguna palīdzību. "Domu un sapņu lidojums" ir Margaritas pirmais dzejas krājums, kurā ir apkopoti 25 gadu garumā tapušie darbi. Grāmatā ir 6. nodaļas: Dzīve, Mīlestība, Veltījums Mārtiņam Freimanim, Nāve, Dzīvības laupītāji un Atziņas.